Pēteris VanagsGimė 1962 m rugsėjo 13 d 62 metai RygaVeikla kalbininkasPareigos profesoriusAlma mater Latvijos universite

Pēteris Vanags
Gimė	1962 m. rugsėjo 13 d. (62 metai) Ryga

Veikla	kalbininkas
Pareigos	profesorius

Alma mater	Latvijos universitetas

Žymūs apdovanojimai
Jono Kazlausko premija (2018) Baltų apdovanojimas (2024)

Pėteris Vanagas (latv. Pēteris Vanags, g. 1962 m. rugsėjo 13 d. Rygoje, Latvijoje) – latvių kalbininkas, Latvijos universiteto Humanitarinių mokslų fakulteto Latvistikos ir baltistikos katedros profesorius (1999), baltų kalbų profesorius (2006).

Biografija

Gimė 1962 m. Rygoje. Mokėsi Rygos 6-ojoje vidurinėje mokykloje. Studijavo Latvijos universiteto Filologijos fakultete (1980–1985) ir Vilniaus universitete (1982–1984), dirbo Latvijos universiteto baltų kalbų lektoriumi (1987–1996). 1988 m. Vilniaus universitete apgynė mokslų kandidato laipsnį, buvo išrinktas Latvijos universiteto docentu (1994). 1998 m. Vilniaus universitete apgynė habilituoto daktaro laipsnį ir buvo išrinktas istorinės kalbotyros profesoriumi (1999).

Drauge dirbo Stokholmo universiteto baltų kalbų lektoriumi (1996–2006) ir 2006 m. buvo išrinktas šio universiteto baltų kalbų profesoriumi.

Nuo 1996 m. – žurnalo „Baltu filoloģija“ redaktorius. Paruošė 1705 m. vokiečių–švedų–lenkų–latvių kalbų žodynėlį („Wörter-Büchlein“, 1999), išleido knygą „Senojo periodo (16–17 a. pradžios) latvių tekstai“ („Vecākā perioda (16. gs.–17. gs. sākuma) latviešu teksti“, 2000). Paskelbė straipsnių apie baltų u kamieno būdvardžių istoriją, XVI–XVII a. pradžios latvių raštus, jų fonologijos, morfologijos, sintaksės ir leksikos ypatumus. 2018 m. apdovanotas Jono Kazlausko premija, 2024 m. už latvių – lietuvių kalbų vertimus, mokymą, populiarinimą ir tyrimus – Baltų apdovanojimu.

Bibliografija

Latviešu valoda Mālpils baznīcas grāmatās 17.–18. gadsimtu mijā. In: Pauloviča I. (sast.) Kultūrvēstures avoti un Mālpils novads. Mālpils: Mālpils novada dome, 2016, 65–83.
Valoda ”Stāstos”. In: Blaufūss F.B. Vidzemes stāsti. Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu, uzrakstīti 1753. Rīga: Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, 2015, 43–74.
Gothards Frīdrihs Stenders „Jauna ABC un lasīšanas mācība” un „Bildu ābice” – teksti jaunajā ortogrāfijā. Villerušs V. (sast.) Gotharda Frīdriha Stendera ābeces. Faksimili. Transkripcijas. Dokumentālas apceres. Rīga: Neputns, 2014, 9–47.
Valodas kopšanas un kultūras darbs Zviedrijā. In: Literārā valoda un normas lingvistiskajā praksē: Eiropas pieredze un tradīcijas. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2014, 22–46.
Latviešu literārās valodas attīstība. Stradiņš J. (galv. red.). Latvieši un Latvija. Akadēmiskie raksti. Jansone I., Vasks A. (atb. red.). I sēj. Latvieši. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013, 177–203.
Latviešu rakstu un to valodas izveide un attīstība 16.–18. gadsimtā. Veisbergs A. (red.). Latviešu valoda. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 201–240.
Līdz šim nezināms Kaspara Elversa vārdnīcas Liber memorialis letticus (1748) variants. Scientiae et patriae. Veltījums akadēmiķei profesorei Vairai Vīķei-Freibergai 75. dzimšanas dienā. Sast. Ausma Cimdiņa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2012, 291–304.
Lettiska. In: B. Andersson, R. Raag (eds.) Från Nyens skans till Nya Sverige. Språken i det Svenska Riket under 1600-talet. (Konferenser 78). Stockholm: Kungl. Vitterhets Historie och Antikvitets Akademien, 2012, 260–280.
Problems of Standard Latvian in the 19th Century: Changes in the Language Planning and Changes in Planners, from Baltic-Germans to Latvians. In: Nation und Sprache in Nordosteuropa im 19. Jahrhundert. Hrsg. von Konrad Maier. (Veröffentlichungen des Nordost-Instituts, Bd. 9). Wiesbaden: Harrassowitz Verlag, 2011, 199–207.
The Latvian Vocabulary. In: L. Larsson (ed.) Wörter-Büchlein. A German-Swedish-Polish-Latvian Dictionary Published in Riga in 1705. (Slavica Suecana, Series A – Publications, vol. 2). Stockholm: Kungl. Vitterhets Historie och Antikvitets Akademien, 2010 (2011), 74–82.
Erstlinge lettischen Drucks – Kristofora Fīrekera rakstība iespiestā veidā. Baltistica 45 (1), 2010, 119–128.
Vanags P., Raag R. Die christliche Terminologie und die Verbreitung christlicher Personennamen im Estnischen und Lettischen im Zeitalter von Reformation und Konfessionalisierung. In: M. Asche, W. Buchholz, A. Schindling (Hgg.) Die baltische Lande im Zeitalter der Reformation und Konfessionalisierung. Teil 2. Münster: Aschendorf, 2010, 15–40.
Der Einfluss der Glückschen Bibelübersetzung auf die Entwicklung der lettischen Schriftsprache. In: Chr. Schiller, M. Grudule (Hgg.) „Mach dich auf und werde licht – Celies nu, topi gaišs“. Zu Leben und Werk Ernst Glücks (1654–1705). Akten der Tagung anlässlich seines 300. Todestages vom 10. bis 13. Mai 2005 in Halle (Saale). Wiesbaden: Harrassowitz, 2010, 159–178.
Die Literatur der Letten im Zeichen von Reformation und Konfessionalisierung. In: M. Asche, W. Buchholz, A. Schindling (Hgg.) Die baltische Lande im Zeitalter der Reformation und Konfessionalisierung. Teil 1. Münster: Aschendorf, 2009, 263–305.
Common Roots of the Latvian and Estonian Literary Languages. Kristiina Ross / Peteris Vanags (eds.). Frankfurt am Main etc: Peter Lang, 2008.
Language policy and linguistics under Ulmanis. In: The Ethnic Dimension in Politics and Culture in the Baltic Countries 1920–1945. Ed. by Baiba Metuzale-Kangere. Stockholm: Södertörns högskola, 2004, 121–140.
Luterāņu rokasgrāmatas avoti. Vecākā perioda (16. gs.–17. gs. sākuma) latviešu teksti. Rīga: Mantojums; Stokholma: Memento, 2000. 432 lpp.
„Wörter=Büchlein“. Vārdnīciņa, kā dažas parastas lietas tiek dēvētas vācu, zviedru, poļu un latviešu valodā. 1705. gada Rīgā iznākušās vācu-zviedru-poļu-latviešu vārdnīcas faksimiliespiedums ar P. Vanaga kommentāriem un indeksu. Stokholma: Memento, 1999. 113 lpp.
Divskaņa au varianti visvecākajos latviešu rakstos – fonētikas vai rakstības jautājums? In: Savai valodai: Rakstu krājums veltījums Rūdolfam Grabim. Rīga: ZAV, 1997, 282–295.
Viduslejasvācu valodas fonoloģiskas sistēmas un rakstības ietekme pirmo latviešu rakstu valodā. Baltistica 32 (2), 1997, 165–178.
Latviešu valodas patskaņi un divskaņi: sistēma un rakstība visvecākā perioda rakstu avotos. Baltu filoloģija 7, 1997, 150–175.
Verbu pagātnes formas 16. gs.–17. gs. sākuma latviešu rakstu valodā un pagātnes celmu tālākais liktenis. Baltistica 31(2), 1996, 143–153.
1586. gada katehisma tekstu izcelsme (tēvreize, svētā kristība, debesu atslēgas jeb grēku piedošana, Svētais vakarēdiens). Res Balticae 2, 1996, 85–98.
16. gadsimta latviešu tekstu avoti. Baltu filoloģija 4, 1994, 27–42.
Locative in the Earliest Latvian Writings. Journal of Baltic Studies, Vol. XXIII, No. 4 (Winter 1992), 387–394.
Prūsų kalbos u- kamieno būdvardžiai. In: Colloquium pruthenicum primum. Warszawa: Unywersytet Warszawski, 1992, 85–91.
u- kamieno būdvardžių likimas lietuvių kalboje. Lituanistica 3, 1990, 75–82.
On Latvian Adjectives and Adverbs Having a Root-End k, g. Baltistica 26(1), 1990, 15–19.
On the History of Baltic u- Stem Adjectives. Baltistica 25(2), 1989, 113–122.

Išnašos

A. Sabaliauskas (2013-12-16, red. 2019-11-28). T. Paulauskytė (red.). „Peteris Vanags“. VLE. Nuoroda tikrinta 2024-03-07. {{cite web}}: Patikrinkite date reikšmes: |date= (pagalba)CS1 priežiūra: numeric names: authors list (link)
Stockholms universitet
„Baltu balvu šogad iegūst valodas vēstures pētnieks Pēteris Vanags“. lsm.lv. 2024-10-17. Nuoroda tikrinta 2024-10-18.

[vle-1] A. Sabaliauskas (2013-12-16, red. 2019-11-28). T. Paulauskytė (red.). „Peteris Vanags“. VLE. Nuoroda tikrinta 2024-03-07. {{cite web}}: Patikrinkite date reikšmes: |date= (pagalba)CS1 priežiūra: numeric names: authors list (link)

[2] Stockholms universitet

[3] „Baltu balvu šogad iegūst valodas vēstures pētnieks Pēteris Vanags“. lsm.lv. 2024-10-17. Nuoroda tikrinta 2024-10-18.